Nesen apmeklēju pasākumu ar elektroniskās mūzikas tematiku (Tendētu uz dejām)
Ievēroju, ka teju visu redzēto (dzirdēto) mākslinieku performances bija ieturētas minimālisma stilā.
Tehno minimālisma pasaulē harmonijas, šķietami, neeksistē (Ja neņem vērā faktu, ka ritms tā pati nots vien ir, tikai ļooooooooti palēnināta)
Šis radīja vēlmi izveidot skaņdarbu, kurš paralēli grīdas stampei ietur arī relatīvi mainīgas harmonijas.